Sākoties apkures sezonai, arvien aktuālāks kļūst jautājums – kā samazināt apkures rēķinus, vienlaikus saglabājot mājās patīkamu temperatūru? Šogad tam ir vēl viens iemesls pievērst uzmanību. Augustā tika prognozēts, ka siltumenerģijas tarifa pieaugums Rīgā varētu sasniegt līdz 20%, bet septembrī “Rīgas siltums” jau lēsa, ka no decembra pieaugums varētu būt 20–30%. Precīzs jaunais tarifs gan vēl nav zināms.
Apkures rēķinu ietekmē ne tikai tarifs
Par to, cik liels būs apkures rēķins, lemj ne tikai siltumenerģijas cena. Nozīme ir arī ēkas energoefektivitātei, laikapstākļiem, dzīvokļa atrašanās vietai ēkā, apkures sistēmas regulējumam un pašu iedzīvotāju paradumiem.
Daudzdzīvokļu mājās arī jāņem vērā, ka ne vienmēr viss patērētais siltums tiek uzskaitīts individuāli katram dzīvoklim. Tāpēc viena iedzīvotāja paradumu maiņa ne vienmēr uzreiz nozīmēs tādu pašu procentuālu samazinājumu rēķinā.
Tomēr ir vairākas lietas, ko var izdarīt jau šodien.
1. Nepārkurini telpas
Viena no vienkāršākajām iespējām ir pārbaudīt, vai mājās nav vienkārši pārāk silts.
“Rīgas siltums” norāda, ka telpas temperatūras samazināšana par 1°C var samazināt nepieciešamo siltumenerģijas patēriņu līdz aptuveni 6%.
Tas nenozīmē, ka mājās jāsalst. Drīzāk ir vērts atrast temperatūru, kurā joprojām jūties komfortabli, bet radiatori netiek turēti maksimālajā režīmā visu diennakti.
Piemēram, guļamistabā parasti nav nepieciešama tikpat augsta temperatūra kā viesistabā.
2. Izmanto radiatoru termoregulatorus
Ja radiatoriem ir termoregulatori, izmanto tos.
Tie ļauj katrā telpā uzturēt atšķirīgu temperatūru un samazināt siltuma padevi brīdī, kad telpa jau ir pietiekami silta.
Nav vajadzības vienādi apsildīt viesistabu, guļamistabu un gaiteni, ja šīs telpas tiek izmantotas atšķirīgi.
Savukārt, dodoties prom uz ilgāku laiku, temperatūru iespējams samazināt. “Rīgas siltums” neizmantotās telpās vai prombūtnes laikā iesaka aptuveni +16 līdz +17°C.
3. Neaizsedz radiatorus
Garie aizkari līdz grīdai, dīvāns radiatora priekšā vai veļas žāvēšana tieši uz radiatora var traucēt siltumam brīvi izplatīties telpā.
Īpaši svarīgi neaizsegt arī termoregulatoru, jo tad tas var nepareizi uztvert telpas temperatūru un turpināt padot vairāk siltuma, nekā nepieciešams.
Vienkāršākais risinājums – atstāj radiatoram brīvu telpu.
4. Vēdini īsi, bet kārtīgi
Ziemā visu dienu turēt logu pavērtu vēdināšanas režīmā nav efektīvi.
Daudz labāk ir vairākas reizes dienā uz īsu laiku pilnībā atvērt logu. “Rīgas siltums” iesaka telpas vēdināt 2–4 reizes dienā, logu pilnībā atverot uz 5–10 minūtēm.
Ja radiatoram ir termoregulators, vēdināšanas laikā to ieteicams aizgriezt.
Tā gaiss telpā ātri apmainās, bet sienas un mēbeles nepaspēj būtiski atdzist.
5. Pārbaudi logus un durvis
Ja pie aizvērta loga joprojām jūtama auksta gaisa plūsma, daļa siltuma vienkārši aizplūst ārā.
Pārbaudi:
- logu blīves;
- balkona durvis;
- ārdurvju blīvējumu;
- vietas ap logu ailēm.
Dažreiz pietiek ar nolietotas blīvgumijas nomaiņu, lai telpā kļūtu ievērojami komfortablāk.
Vienlaikus nevajadzētu pilnībā bloķēt paredzēto ventilāciju – svaiga gaisa apmaiņa mājoklī joprojām ir nepieciešama.
6. Izmanto saules siltumu
Pat ziemā saule var palīdzēt nedaudz sasildīt telpu.
Saulainā dienā atver žalūzijas un aizkarus tajā mājokļa pusē, kur iespīd saule.
Savukārt vakarā aizkarus vari aizvērt, lai samazinātu aukstuma sajūtu logu tuvumā. Tikai pārliecinies, ka aizkari neaizsedz radiatorus.
Tas nemaksā neko, bet palīdz izmantot siltumu, kas jau ir pieejams.
7. Neapsildi visas telpas vienādi
Ja kādu telpu izmanto reti, nav nepieciešams tajā visu dienu uzturēt tādu pašu temperatūru kā viesistabā.
Temperatūru iespējams pielāgot telpas funkcijai un tam, cik bieži tajā uzturies.
Svarīgi gan mājokli neatdzesēt pārmērīgi – pārāk zema temperatūra kopā ar paaugstinātu mitrumu var radīt citus sarežģījumus.
Mērķis nav “izslēgt apkuri”, bet izmantot to gudrāk.
8. Seko līdzi patēriņam, ne tikai rēķina summai
Salīdzinot apkures rēķinus, bieži skatāmies tikai uz gala summu.
Taču, ja mainās siltumenerģijas tarifs, lielāks rēķins vēl nenozīmē, ka esi patērējis vairāk siltuma.
Ja rēķinā informācija ir pieejama, salīdzini arī patērētās siltumenerģijas daudzumu ar iepriekšējo mēnesi vai iepriekšējā gada līdzīgu periodu.
Tas palīdz saprast, vai izmaiņas radījusi cena, aukstāks laiks vai lielāks patēriņš.
9. Runā ar mājas apsaimniekotāju
Daudzdzīvokļu mājā būtiska daļa no tā, cik efektīvi tiek izmantots siltums, ir atkarīga no visas ēkas.
Ja dzīvokļos regulāri ir pārāk karsts, apkures sistēma darbojas nevienmērīgi vai vienā mājas daļā ir ievērojami siltāks nekā citā, vērts par to runāt ar apsaimniekotāju.
Mājas siltummezgla regulēšana, sistēmas balansēšana un citi tehniskie risinājumi var būt daudz efektīvāki nekā mēģinājums problēmu atrisināt tikai vienā dzīvoklī.
Arī Ekonomikas ministrijas mājokļu politika uzsver enerģiju taupošu pasākumu un kvalitatīvas dzīvojamo ēku pārvaldīšanas nozīmi.
10. Domā par ilgtermiņa risinājumiem
Ikdienas paradumi var palīdzēt samazināt patēriņu jau šajā apkures sezonā, taču lielākais potenciāls bieži slēpjas pašā ēkā.
Ilgtermiņā nozīme var būt:
- ēkas siltināšanai;
- jumta un pagraba pārsegumu siltināšanai;
- logu un ārdurvju nomaiņai;
- apkures sistēmas modernizācijai;
- individuālai siltuma regulēšanai un uzskaitei.
Tie ir lielāki projekti, kurus daudzdzīvokļu mājās nevar īstenot viens dzīvokļa īpašnieks, taču tos ir vērts pārrunāt ar pārējiem mājas iedzīvotājiem un apsaimniekotāju.
Mazas izmaiņas var summēties
Nav viena trika, kas apkures rēķinu pēkšņi samazinās uz pusi.
Taču termoregulatora pareiza izmantošana, nepārkurinātas telpas, īsa un efektīva vēdināšana, brīvi radiatori un uzmanība ēkas kopējam patēriņam var palīdzēt siltumenerģiju izmantot daudz pārdomātāk.
“Rīgas siltums” norāda, ka, regulējot temperatūru telpās un izmantojot individuālu patēriņa uzskaiti, ēkā siltumenerģijas patēriņu iespējams samazināt vidēji par aptuveni 20%, lai gan faktiskais ietaupījums katrā mājā un dzīvoklī var būt atšķirīgs.
Ņemot vērā, ka 2026./2027. gada apkures sezonā joprojām pastāv siltumenerģijas cenu pieauguma risks, ir vērts sākt ar lietām, kuras iespējams kontrolēt pašiem. Septembrī publiskotās aplēses paredzēja iespējamu 20–30% tarifa pieaugumu Rīgā no decembra, taču precīzais tarifs vēl nebija noteikts.
